|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bezcerīgā cīņa | | Ievietojis: Titanija |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nakts kliedziens spēji iegriezās ausīs, uzplēsa sen dzijušās rētas. Nesaudzīgi izārdīja diegus, kas tik ilgi bija turējuši mani kopā. Atkal es sajutu svešā klātbūtni! Ēnas elpoja man pakausī un lēnām ielaida savus trīsošos pirkstus man matos... Notrīsēju, pār muguru skraidīja ēnas, kāpjot arvien augstāk un liekot ceļiem saļodzīties. Atkal iegrimu saldajā aizmirstībā, taču tā gribējās saraut mokošos tīklus. Pārāk cieši biju saistīta, pārāk vāja... Svešais mani atrastu jebkur... es nespētu aizbēgt, manas kājas mani nenestu. Viņš atrastu mani jebkur... mana, strauji pukstošā, sirds mani nodotu... Izvēlējos vieglāko ceļu -padevos...
(23.04.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1762
Kopā:6110783
|
| |
| |
|
Autori
