|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ne jau velti sargeņģeļi krīt | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sargeņģelim aizmetās kāja
Aiz galda malas.
Pārāk sausi.
Tāpēc arī pakrita.
Citādāk nebūtu.
Ieskatījos acīs viņam
(tas bija viņš).
Acis, gluži kā manas.
Tās paslēptās
Vai nozaudētās.
Drusciņ izslāpušas
Pēc mīļām neprātībām,
Pēc siltām pēdām
Un kamīna uguns.
Tās drusciņ nobijušās
No pasaules.
Un lūpas viņam savilkās
Sāpīgā smīnā.
Pretī manai sejai
Tagad lūkojās mana seja.
Tā pati.
Ne jau eņģeļa kāja,
Ne nu neveiklā galda mala vainīga.
Sargeņģelim vajadzēja krist,
jo es taču kritu.
Savādāk viņš pie manis
Nevarētu nokļūt.
Un seja!
Vienkārši spoguļa lauskas
Sadūrušās.
Pirksti krampjaini
Ieķērās tuksneša smiltis,
Lai mestu saujām tās
Liktenim sejā.
Plaukstas rētainas...
Tās sadziedēs lietus.
Ne jau velti
Sargeņģeļi krīt...
(21.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1845
Kopā:7232440
|
| |
| |
|
Autori
