|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ne jau velti sargeņģeļi krīt | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sargeņģelim aizmetās kāja
Aiz galda malas.
Pārāk sausi.
Tāpēc arī pakrita.
Citādāk nebūtu.
Ieskatījos acīs viņam
(tas bija viņš).
Acis, gluži kā manas.
Tās paslēptās
Vai nozaudētās.
Drusciņ izslāpušas
Pēc mīļām neprātībām,
Pēc siltām pēdām
Un kamīna uguns.
Tās drusciņ nobijušās
No pasaules.
Un lūpas viņam savilkās
Sāpīgā smīnā.
Pretī manai sejai
Tagad lūkojās mana seja.
Tā pati.
Ne jau eņģeļa kāja,
Ne nu neveiklā galda mala vainīga.
Sargeņģelim vajadzēja krist,
jo es taču kritu.
Savādāk viņš pie manis
Nevarētu nokļūt.
Un seja!
Vienkārši spoguļa lauskas
Sadūrušās.
Pirksti krampjaini
Ieķērās tuksneša smiltis,
Lai mestu saujām tās
Liktenim sejā.
Plaukstas rētainas...
Tās sadziedēs lietus.
Ne jau velti
Sargeņģeļi krīt...
(21.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1227
Kopā:6422000
|
| |
| |
|
Autori
