|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēs | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šššš...
Vēl paklusē,
nebojā!
Paklausi man, es lūdzu! Nebojā!
Koki, blakus stāvot, mūžību klusē,
ļauj mums mūžību stāvēt.
Es nelūdzu daudz,
nesaki ne vārda.
Bet, ja klusējot ir maldi,
tad cērt pa zaram nost,
lai sāp, kad nebūs zaru,
nebūs kam sāpēt.
Un tici man,
koks nenokaltīs,
bet mūžīgi blakus tev
kails stāvēs.
(26.12.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
