|
|
|
|
|
|
|
| | Bez vārdiem | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad pavasara lietus noskalojis Tevi,
asarām mirdzot
un nožēlām sirdī,
Tu pretī atkal man nāc.
Tik klusa.
Bijīga.
Un vij man rokas apkārt,
apkļaujot,
un asaru plūdos.
Tu atver manu cieto sirdi.
Lai kopā būtu vienā laikā.
Liekot peldēt atkal dzīvē.
Bez vārdiem.
Saulrietā. (26.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1515
Kopā:6428613
|
|
|
|