|
|
|
|
|
|
|
| | Bez vārdiem | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad pavasara lietus noskalojis Tevi,
asarām mirdzot
un nožēlām sirdī,
Tu pretī atkal man nāc.
Tik klusa.
Bijīga.
Un vij man rokas apkārt,
apkļaujot,
un asaru plūdos.
Tu atver manu cieto sirdi.
Lai kopā būtu vienā laikā.
Liekot peldēt atkal dzīvē.
Bez vārdiem.
Saulrietā. (26.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1641
Kopā:6415951
|
|
|
|