|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spēle | | Ievietojis: anetīte. |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Agra rītausma,
Saule knapi pie debesīm,
Zāle jūtams rasas mitrums.
Es ieraugu viņu.
Saule patīkami silda,
Silda viņa maigo seju.
Palūkojos viņa dziļajās acīs,
Tās izsaka tik daudz,
Bet tajā pašā laikā tik maz.
Rasa jau gandrīz nožuvusi.
Bet viņš stāv, un sildās saulē.
Saules stars tik silts un maigs,
Tik maigs gozējas viņa sejā.
Pēkšņi saules stars pazūd no viņa sejas.
Viņš ar skumju pilnām acīm palūkojas,
Pagriežas, un aiziet pa rasas pilno zāli.
Viņa melnās kedas varētu būt slapjas.
Neuzdrošinos pajautāt.
Viņš pazūd meža biezoknī,
Bet es kā paralizēta mēģinu saskatīt vēl viņa ēnu,
Kas arī drīz pazūd.
Es to palaidu, Neuzdrošinos pat noturēt.
Kaut gan gribētos,
Gribētos vēlreiz redzēt viņu.
Viņa saules sildīto seju,
Bet es to palaidu,
Pat neuzdrošinoties noturēt.
(28.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1055
Kopā:6616750
|
| |
| |
|
Autori
