|
|
 |
|
|
|
|
| | Es esmu | Autors - Žanete
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es esmu tā sudraba ēna pilnmēness naktī.
Es esmu tā aukstākā – rudens naktī salstoša
Aiz rudens lapām paslēpjos,
No saviem sapņiem nobīstos.
Es esmu tā puķe vasaras dārzā,
Es esmu kā zvaigzne – tik tāla un skaista.
Savā priekā ar tevi dalīties vēlos.
Uz tālām zemēm aizlaisties steidzos.
Es esmu es – tik niecīgi liela savā varēšanā,
Un tik neticami stūrgalvīga gribēšanā.
Tad, lūdzu, necenties stāstīt pasakas,
Ja pati vien redzu es asakas.
Man pieder tā pelēkā asara tavā sejā.
Un tas ienaids, ko nīsti, arī ir mans.
Lūdzu, nāc un apzodz mani,
Lai vairs nepiesavinos tevi.
Es būšu tavs eņģelis ja lūgsi tu man,
Es būšu tā kaisle un mīl kas sirdi dzen.
Es esmu tas vienīgais kas nepieder tev.
Es esmu viss, ko vēlies tu sev.
Es esmu tas putns augstu debesīs – brīva.
Nu ķer mani - ja vari.
Es esmu vien es un vairāk nekas!
Pienāc par tuvu un ,lūdzu, apmīļo mani.
Es esmu tā mēnesgaisma ugunskura liesmā.
Ugunskurā kaistošā,
Savā ēnā salstoša,
Pēc tava skūpsta alkstošā. (26.12.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|