|
|
|
|
|
|
|
| | Sīpolus graizot | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man gribas izliet to daudzumu sāpju,
Kas ieēdušās krūtīs un ellīgi grauž,
Bet acis sausākas par tuksneškāpu
Un asaru tām žēl vai varbūt skauž.
Kaut cenšos raisīt asarpilnus plakstus,
Tie spītējas un sāpe iekšas lauž,
Tad eju es pie dobes izraut lakstus,
Starp kuriem stādīts sīpols vientuļš aug.
Un griežu sīpolu es, plaši acis verot,
Lai tek man asaras, kā upe agros palos,
Bet maldījusies biju, naivi cerot -
Ka sāpi asaras tik viegli projām skalos.
Var sagriezt sīpolus, kaut tonnu veselu,
Bet nelīdz tie, kad sāpe sirdī mīt,
Un tādēļ es ar roku visam atmetu,
Lai dzīvo sāpe krūtīs, ja reiz tīk. (03.06.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|