|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | Sīpolus graizot  | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man gribas izliet to daudzumu sāpju,
Kas ieēdušās krūtīs un ellīgi grauž,
Bet acis sausākas par tuksneškāpu
Un asaru tām žēl vai varbūt skauž.
Kaut cenšos raisīt asarpilnus plakstus,
Tie spītējas un sāpe iekšas lauž,
Tad eju es pie dobes izraut lakstus,
Starp kuriem stādīts sīpols vientuļš aug.
Un griežu sīpolu es, plaši acis verot,
Lai tek man asaras, kā upe agros palos,
Bet maldījusies biju, naivi cerot -
Ka sāpi asaras tik viegli projām skalos.
Var sagriezt sīpolus, kaut tonnu veselu,
Bet nelīdz tie, kad sāpe sirdī mīt,
Un tādēļ es ar roku visam atmetu,
Lai dzīvo sāpe krūtīs, ja reiz tīk.
(03.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
