|
|
|
|
|
|
|
| | Aizmirstais ceļš | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu klusībā raudi,
jo aizmirsts ceļš mājup.
Kur viss tik mīļš un zināms.
Pērno smilgu pieskārienu
satraucošie glāsti domās,
ar sirdī skanošām rekviēma notīm.
Nu jau ikdiena.
Kopā ar slēptām asarām.
Atmiņu zibšņi par bijušo.
Gan dzēlīgi
un arī skaisti.
Ik katrā vietā,
lietā,
mirklī.
Tu klusībā raudi,
aizmirsts ceļš mājup.
Un tomēr...
Varbūt...
To atmiņa atsauks?!... (05.06.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1047
Kopā:6127996
|
|
|
|