|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | KoRpOrAtĪvĀs StUnDaS | | Iesūtījis: Evija Prauliņa | avots: nezināms |
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Korporatīvā stunda Nr. 1
Vīrs taisās iet dušā, bet sieva jau gandrīz pabeigusi mazgāties, kad pie durvīm atskan zvans. Pēc pāris sekunžu diskusijas, kuram doties atvērt, sieva padodās, ietinās dvielī un noskrien uz pirmo stāvu.
Atverot durvis, viņa redz, ka aiz tām stāv kaimiņš Bobs. Pims viņa spēj bilst kaut vārdu, Bobs saka: "Es Tev iedošu 800 dolārus, ja Tu nometīsi dvieli, kurā esi ietinusies."
Pēc mirkļa pārdomām, sieviete nomet dvieli un kaila stāv Boba priekšā. Pēc pāris sekundēm Bobs iedod viņai 800 dolārus un aiziet. Apmulsusi, bet sajūsmināta par savu veiksmi, viņa atkal ietinas dvielī un kāpj augšup.
Kad viņa atgriežas vannas istabā, vīrs no dušas vaicā - "Kas tur bija?" "Tas bija kaimiņš Bobs", sieva atbild. "Lieliski," tā vīrs, "vai viņš neko neteica par 800 dolāriem, kurus ir man parādā???"
Morāle: Ja Tev ir kritiski svarīga informācija attiecībā uz kredītu un risku vienlaicīgi ar saviem akcionāriem, Tu vari nokļūt stāvoklī, kas ļauj izsargāties no izbēgamas atmaskošanas.
Korporatīvā stunda 2
Priesteris viens pats brauca ar mašīnu un ceļmalā ieraudzīja mūķeni, apstājās un piedāvāja aizvest, piedāvājums tika pieņemts.
Mūķene iesēdās mašīnā, sakrustoja kājas, kas lika pavērties kleitai un atklāja skaistu kāju. Priesteris paskatījās un gandrīz iebrauca grāvī. Pēc mašīnas savaldīšanas, viņš slepus slidināja roku augšup pa mūķenes kāju. Mūķene uz viņu paskatījās un nekavējoties teica: "Tēvs, atcerieties 129. psalmu?" Priesteris piesarka, atvainojās vairākkārt. Viņš piespieda sevi noņemt roku, kaut arī nespēja atraut acis no mūķenes atsegtās kājas.
Tālāk, pārslēdzot ātrumus, viņš atkal slidināja savu roku gar mūķenes kāju. Mūķene atkal teica: "Tēvs, vai atcerieties 129. psalmu?" Priesteris atkal atvainojās un teica: "Piedodiet, māsa, bet ķermenis ir vājš."
Ierodoties galapunktā, mūķene izkāpa, zīmīgi paskatījās un devās savās gaitās. Kad priesteris nonāca savā baznīcā, viņš steidzās paņemt Bībeli un atšķīra 129. psalmu, kas skanēja tā: "Ej uz priekšu un meklē, un tālāk Tu atradīsi svētlaimi!"
Morāle: Vienmēr savā darbā esi labi informēts, vai arī vari palaist garām lielisku iespēju!
Korporatīvā stunda 3
Tirdzniecības pārstāvis, biroja lietvede un nodaļas vadītājs devās pusdienās, kad atrada vecu eļļas lampu. Viņi to paberzēja un no lampas dūmu mākonī izvēlās džins, kas teica: "Parasti es atalgoju ar 3 vēlēšanām, kuras izpildu, tādēļ jums katram tiek dota viena."
"Man, man pirmai!", kliedza biroja lietvede, "Es gribu būt Bahamu salās, braukt ar vēja dēli un nerūpēties ne par ko pasaulē." POOF!!!! Un prom viņa bija.
"Es nākamais, es nākamais!" Kliedza tirdzniecības pārstāvis, "Es gribu nokļūt Havaju salās, atpūsties pludmalē ar savu personīgo masieri, un lai man nepārtraukti tiktu piegādātas pina coladas un lai tur būtu mana mūža mīla." POOFFF!! Un prom viņš ir!
"Ok, tagad tava kārta, džins saka vadītājam. Un vadītājs atbildēja: "Es gribu, lai tie abi divi būtu atpakaļ ofisā pēc pusdienām!"
Morāle: Vienmēr ļauj savam bosam izteikties pirmajam!
02.07.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pavasarī
Kad mēs satiksimies
Nebūs vairs polu cepures,
Nebūs Antarktīdas
Viss ledus izkusīs.
Saules stari zemi glāstīs
Viss apkārt sazaļos
Skatienā būs kaut kas bezgalīgs.
Kad mēs...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
