|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dvēsele miesā | | Ievietojis: Sayuri |
Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu mazdrusciņ no saules,
Kas atstaro gaismas starus.
Es esmu mazdrusciņ no vēja,
Kas noglāsta mīlīgi vaigu.
Es esmu mazdrusciņ no zemes,
Kas drošs pamats zem kājām.
Es esmu mazdrusciņ no debesīm,
Kas kliedē skumju sirdi.
Es esmu mazdrusciņ no lietus,
Kas atvēsina vasaras svelmē.
Es esmu mazdrusciņ no sniega,
Kas padara pasauli baltu.
Es esmu mazdrusciņ no varavīksnes,
Kas izkrāso debesis maigi.
Es esmu mazdrusciņu no dievišķā
Tā pat kā ikkatrs no jums.
Es esmu mazliet no miesas,
Kas patvērumu dod.
Es esmu mazliet no visa,
Ko radījis ir Viņš!
Es esmu dvēsele miesā,
Kas vienīgā tāda uz zemes šīs!
(17.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
