|
|
 |
|
|
|
|
| | Salauztais laiks. | Autors - Edite D-G
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Saplēsti stikli,izsists logs
Guļ uz grīdas.
Izrauta dvēsele,saplosīta sirds
Mētājas uz tavas čības.
Man nav vietas pasaulē tavā,
Asaras man spogulī to stāsta.
Man nav vietas pasaulē šajā,
Esmu varone no skumju stāsta.
Stiklus nesalīmēt,logu neielikt,
Viss paliks savā vietā.
Dvēsele pazudīs,sirds nesadzīs,
Un es atkal palikšu vientulībā.
Aiz manis paliks pasaule tava,
Tur smiekli un mīlestība plauks.
Es došos prom-tur ir vieta mana
Tik sāpes un ciešanas mani sauc. (19.06.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|