|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņi nevēlas dzīvot tur | Autors - Izabella Pūpola
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš strādāja siltumnīcā, kur audzēja rozmarīnu
Viņai patika mizot mandarīnus
Viņi zināja, ka vilcieni ir skārda rotaļlietas
Viņi ticēja, ka salocīti papīri ir lidmašīnas
Saule bija viņa acīs, smiekli - viņējās
Viņa smējās, viņš tai smaidīja līdzi
Viņi bija tīri kā baltais cukurs
Šajā monotoni pelēkajā pilsētā
Tauriņi aizlido prom
Un viņi tiem līdz
Viņi nevēlas dzīvot tur
Kur nezied rozmarīns
(28.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1547
Kopā:6158129
|
| |
| |
|
Autori
