|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | virsrakstu [manuprāt] nevajag... | | Ievietojis: uldish |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
...
viņa asinīs lēni aizplūst spirts,
jau jūtams, ka straujāk iepukstas sirds...
bet tā savādi šodien - kas tad tas?
pēkšņi viss tā kā sagriežas...
kājas ķeras te smiltīs, te zālē,
savādi draugi skatās un bālē...
"nevaru...negribu..." jaunietis krītot dveš...
jau sev pašam viņš pamazām izliekas svešs...
pēc laika viņš atjēdzas - gaisma tuneļa galā...
kaut kas tuvojas, pamūk viņš malā...
nē.. tā nebija nāve - viņš dzīvs...
uz celiņa nokrita - nu kakls vien stīvs..
jau tumšs... kur draugi, kur mājas?
un kas tas bija, ka tā sapinās kājas?
lūk viņi... bij priekšā ceriņu krūms...
blakus pustukša pudele, kā vēstījums drūms...
(29.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1168
Kopā:6638765
|
| |
| |
|
Autori
