|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pazudusī | | Ievietojis: Titanija |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zem lietuslāsēm samirkusi doma
Kā paklīdis kucēns zem vakardienas avīžu driskām slēpjas.
Padzīta, izraidīta, aizdomāta prom.
Un nesmilkst, nerūc, nelūdzas,
Tik sastingušajā klusumā tikko manāmi trīc.
Nav māju kurp atgriezties, nav nākotnes.
Nav mīļu roku, kas auklētu,
Nav piena bļodiņas pagaldē.
Ir tikai rūcošais klusums, kas grib aprīt,
Kas tvarsta nelaimīgo aiz astes.
Bet vairs māju, kur atgriezties, nav ko aizpildīt ar trauksmi.
Un tikai viena doma, bet tik svarīga...
Doma, kas pati spētu radīt un krāsot,
Kas radītu savu nākotni...
Tā gadās reizēm ar aizklīdušām, nenovērtētām domām.
(03.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1893
Kopā:6424789
|
| |
| |
|
Autori
