|
|
 |
|
|
|
|
| | Pazudusī | | Ievietojis: Titanija | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem lietuslāsēm samirkusi doma
Kā paklīdis kucēns zem vakardienas avīžu driskām slēpjas.
Padzīta, izraidīta, aizdomāta prom.
Un nesmilkst, nerūc, nelūdzas,
Tik sastingušajā klusumā tikko manāmi trīc.
Nav māju kurp atgriezties, nav nākotnes.
Nav mīļu roku, kas auklētu,
Nav piena bļodiņas pagaldē.
Ir tikai rūcošais klusums, kas grib aprīt,
Kas tvarsta nelaimīgo aiz astes.
Bet vairs māju, kur atgriezties, nav ko aizpildīt ar trauksmi.
Un tikai viena doma, bet tik svarīga...
Doma, kas pati spētu radīt un krāsot,
Kas radītu savu nākotni...
Tā gadās reizēm ar aizklīdušām, nenovērtētām domām. (03.07.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1317
Kopā:6843565
|
|
|
|