|
|
|
|
|
|
|
| | Pazudusī | Autors - Titanija
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem lietuslāsēm samirkusi doma
Kā paklīdis kucēns zem vakardienas avīžu driskām slēpjas.
Padzīta, izraidīta, aizdomāta prom.
Un nesmilkst, nerūc, nelūdzas,
Tik sastingušajā klusumā tikko manāmi trīc.
Nav māju kurp atgriezties, nav nākotnes.
Nav mīļu roku, kas auklētu,
Nav piena bļodiņas pagaldē.
Ir tikai rūcošais klusums, kas grib aprīt,
Kas tvarsta nelaimīgo aiz astes.
Bet vairs māju, kur atgriezties, nav ko aizpildīt ar trauksmi.
Un tikai viena doma, bet tik svarīga...
Doma, kas pati spētu radīt un krāsot,
Kas radītu savu nākotni...
Tā gadās reizēm ar aizklīdušām, nenovērtētām domām. (03.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1068
Kopā:6117649
|
|
|
|