|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nākotni atceroties | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ikkatrs vārds, ko auklē gaisma mana,
ir asara, kas aizrit renstelēs,
kur kavējas vien mēma palikšana.
Ak, gaisma skumjā ! Jānoriet mums te.
Kā nosodīts pa iedomām es klīstu,
pie iedomātiem draugiem eju viens.
Kā atgūt skaisto, paliekoši īsto ?
Kur skatiens zudušais un pieskāriens ?
Šai pasaulē,šai nāves aklā taktī,
kas sirdī melnus naida dubļus jauc,
ir dzīvs vien tas, kas, izsāpējis nakti,
ar savu gaismu mīlestību sauc.
Kad maijā silta zāle kūp pēc lietus,
es sadzirdu,kā seni smiekli skan,
un zeltīdama saulstariem šo vietu,
kā ievziedu tā skūpstu dāvā man.
(09.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
