|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par ellīgām skumjām | | Ievietojis: Didakts |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dziesmiņu skumīgu stabulē pūšu.
Asiņo mēle un kustas jau plombas.
Skābekļa pietrūkst un slikti ap dūšu,
Tā kā no "Agdama",kas dzerts no bombas.
Velni nav darbā,ir pamesta elle,
Klausās tie stabuļu nopūtās manās.
Paklausa viņi man gluži kā lelles,
Un tā kā mājlopi ganībās ganās.
Kopā ar asinīm izspļauju skumjas,
Ķermenī spēku un sīkstumu pildot.
Galvā man nešaudās domas vairs dumjas
Mīla ja sirdī tiek,sirdi tā sildot!
(10.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
