|
|
|
|
|
|
|
| | Par ellīgām skumjām | Autors - Vilnis
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dziesmiņu skumīgu stabulē pūšu.
Asiņo mēle un kustas jau plombas.
Skābekļa pietrūkst un slikti ap dūšu,
Tā kā no "Agdama",kas dzerts no bombas.
Velni nav darbā,ir pamesta elle,
Klausās tie stabuļu nopūtās manās.
Paklausa viņi man gluži kā lelles,
Un tā kā mājlopi ganībās ganās.
Kopā ar asinīm izspļauju skumjas,
Ķermenī spēku un sīkstumu pildot.
Galvā man nešaudās domas vairs dumjas
Mīla ja sirdī tiek,sirdi tā sildot! (10.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1808
Kopā:6062133
|
|
|
|