|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 4 | | Ievietojis: aisse |
Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mazliet rūgtu asaru, šokolādes,
kura nespēj remdēt sāpes,
kaut kur nesaslaucīts ūdens
un tie sāpīgie vārdi...
Par daudz smaga Tava roka,
kura manu vaigu skāra,
bez naida aizcirstas durvis
un tik decibelos skaļi vārdi...
Man sāp, sirds plīst,
bet kuram tas rūp?
Tikai viens Tavs vārds
un es atkal izkusīšu.
Žēl, bet man joprojām sāp
(14.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
