|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saules gaisma | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atveru es- DABASMĀTES GRĀMATU
Un kā pašu pirmo tajā pamanu
To, kā saule lec un to, kā viņa riet,
To, kā gaisma, tumsa kopā nesatiek.
Mēness nebūs tad, kad dienā saule spīd,
Laimes nav, ja sirdī sāpes,ienaids mīt,
Ticības tam nav, kam apkārt meli rūgst,
Melna dvēsle melnos dūmos tīta būs.
Cilvēks labs-kā saule gaismu izstaro,
Paši jūtam, ilgojoties, meklējot,
Labais nenoliegs šo gaismu tev un man,
Viņa dvēselīte balti, dzidri skan.
Tāpat stāds pēc gaismas savas lapas sniedz,
Nevēloties tumsā būt, kas tev to liedz,
Atveries un saulē starot dvēslei liec,
Lai ar tevi kopā ienāk-gaisma, prieks.
(15.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
