|
|
 |
|
|
|
|
| | Savāda saikne | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vairs nezinu, ko savā sirdī jūtu,
Kā viesulis viss prātā strauji griežas,
Kas tagad patiess mūsu starpā būtu?
Vai vispār jūtām mūsu vidū vietas?
Tavs skatiens vērīgais, tik mulsi tīrais,
Kā bezdibenis manai dvēselei,
Man vienu brīdi esi slogs vēl nīstais,
Tad pēkšņi jēga manai pasaulei.
Es nezinu, ko īsti tagad jūtu,
Vai mīlestība tā vai tikai prāta jukums,
Bet zinu es, ja citādi mums būtu,
Man sirdī dzīvotu vien neizturams tukšums. (16.07.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|