|
|
 |
|
|
|
|
| | Es ar savu lietussargu | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es ar savu lietussargu,
Staigāju zem lietus drošs,
Un, ja kādu mirkstam redzu,
Lietussargs tam vietu dos.
Man uz pleca taurenītis,
Nebaidoties, uzlido.
Nedzīšu es viņu projām,
Pasargāsim arī to.
Vējiņš izrauj man no rokām,
Lietussargu projām nes.
Kā lai tagad dabū rokā,
Abi būsim slapji mēs.
Velti centāmies to noķert,
Lietussargs uz dīķi trauc,
Tagad vardītēm tas noder,
Glaunā kuģī vardes brauc. (21.07.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|