|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Elles liesmās | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es degu!
Liesmu mēles apņem mani visu.
Mans augums
Nespēj izrauties no velnu nagiem, sārta.
Tās laiza
Tā, kā negudras un koda miesu.
Aiz sāpēm
Nezinu kur dēties, palieku bez prāta.
Sārts kuras,
Nesaprotu, kādēļ ellē esmu...
Ko sliktu
Nodarījusi, ka sadegt gunī mesta?
Kam ceļu
Pārgāju vai ieriebt paspējusi,
Ja savu
Dzīvi citiem ziedojusi?!
Kā dzīvots
Mokoties, tā arī mokās tagad zust!
Ja tava
Miesa neprot glāstus, mīlu just,
Tu pelnu
Čupiņa, ko vējš pa zemi dzen,
Kur nobirs
Tie, tur zāle, puķes zels.
(27.07.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
