|
|
|
|
|
|
|
| | Pat debesis smaida | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar Pērlīti sirdī,
apslēptu citiem,
es dodos ikdienā,
savās jūtās nepateiktajās.
Viss domās
un pārdomās tērpts.
Rītos skūpstu,
dienasvidos ilgojos,
vakaros tik naktsmieru vēlu.
Un meklēju vārdus,
savā tukšumā,
ko dāvāt Tev atkal.
Ar Pērlīti...
Asie lietus skārieni,
ziemeļvēja pļāpas,
ikdienas raizes,
tik viegls viss kļūst!
Mana pasaule atkal mainās,
dienas manāmi paskrien,
mākoņos tumšajos
pat debesis smaida.
Jo esmu...-
ar
mazu
Pērlīti
sirdī! (31.07.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|