|
|
 |
|
|
|
|
| | Ozols | | Ievietojis: Aijaija | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Mans vectēva vectēva
Vectēva vectēvs
Reiz mežmalā atrada
Ozola zīli,
Un saudzīgi pacēlis
Pārnesa mājās,
Jo bija par
Mazmazmazmazdēliem domas.
Pie mājas viņš atrada
Ozolam vietu,
Lai ģimeni priecē
Koks, augdams no zīles...
Kur ozols ir stādīts
Tur stipri aug dēli,
Tie ozolu sargā
Un Dzimteni mīlē!
Vairs nav šeit
Vecvecvecvecvectēva māju,
Bet sensenais ozols
Vēl plašumā plešas,
Kad Jāņos zem ozola
Galdu es klāju,
Te pulcējas ozola
Dēli un meitas.
Mums ozols kā pašu
Vecvecvecvectēvs,
Uz varenām saknēm
Kā klēpī mēs sēžam,
Un liekas ,ka noglāsta
Sirmgalvja roka,
Kad ozolam priecīgas
Dziesmas mēs dziedam. (04.08.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|