|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un debesis ir tik tuvu... | Autors - Liene Freiberga
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Salidojums. Dejas, patika, tas viss bija vienā katlā metams.
Vēl tikko tu slīdēja pa ievaskotiem parketa dēlīšiem. Tik nevainojami perfekta, tomēr tik tāla un atturīga savā zilajā zīda kleitā. Tavās acīs dega uguns, tomēr skatienā jautās dusmas un pazemojuma atliekas, kas mijās ar iekšā verdošo nepatiku pret pasauli, pret Tevi... Tu mīlēji laiski lielīties ar panākto un likt citiem būt skaudīgiem. Tev patika mīlēt un ienīst reizē. Tu biji, kā lieliska ideja jaunam šovam. Lieliska un neaptveroša forma, kuru apziest var tikai ar strikti nodalītu attieksmi.
Vējš dzenā apslāpētās mūzikas skaņas pa tuvējo koku zariem. Bet reiz aprima
mūzikas skaņas, tās pārtrauc ieilgušais klusums, kas iestājas pēc tavas attālināšanās. Tu biji, pārāk spoža priekš ierastās vides. Tev patika būt, kam vairāk nekā esi. Un tieši tas tevi aizveda tik dziļi postā. Atkāpe nav iespējama. Sašutums izšaujas cauri ķermenim.
Gaiss trauksmaini karsts, bet tava sirds- tik auksta. Un debesis ir tik tuvu...
(15.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (16.09.2019, 13:42)Iemeslu daudz un dažādu, un ne vienmēr vajag publicēt visus dzejoļus. Patlaban strādāju pie citu žanru darbiem ;)CM_Mike (16.09.2019, 11:52)ā, tātad bija nopietns iemesls.bez smecera (15.09.2019, 21:47)Autori>Jānis Šišlo>Neizdotās grāmatas
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
