|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikšķ | | Ievietojis: Absinta |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ēnā vēl smaids... no rokām izslīd
Zelta pulkstenis
Tikšķ.
Mēs dejojām – lietus un gaisma.
Sieviešu lūpas ar gaisīgu vieglumu
No vīriešu acīm rūgtumu smeļ
Ir vienkārši būt un zīmēt uz rūts
Kad atvadas mājot tēli no miglas zūd.
Spēlē ar ēnām cirka arēnā.
Aizejot atpakaļ aizveriet acis
Ēnā vēl smaids... no rokām izslīd
Zelta pulkstenis
Tikšķ.
Laiks par spīti sev apstājas
Pēdējā pusnakts stundā
Smieklu šķindoņai plēšot traukus
Tikšķ.
(19.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
