|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzīvie ziedi | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mums katram savs zieds-man mīļas ir gerberas.
Ik zieds ir dzīvs.
Kad ziedu mājās nes,
Pirms ieliec vāzē,
Piedošanu lūdz.
Jo-sēklai, tai,
Ko Zemes mātei dod,
Ir dzīvotgriba,
Nogriežot to zodz.
Ik zieds-ko jūt,
Ik ziedam-raksturs savs.
Lūk!Vāzē tavā-
Ziedu princese.
Tik cēli tā
Uz augšu galvu tur!
Pat lapas nelaiž klāt.
Tik cēla tā!
Cik kronis daiļš!
Cik ziedlapiņu daudz!
Par GERBERU
Šo princesi zin saukt.
Tā skaista tik
Uz īsu brīdi mums,
Jo vāzē tai būs
Nervu sabrukums.
No zāles, skat,
Tur vijolītes redz.
To tumšās acis
Smaida pasaulei.
Par viņām priecājies,
Bet nenoplūc,
Tās savu smaidu
Dāvā man un Jums.
Dur roze tev,
Kad viņai pieduries,
Jo ziedu karalienei,
Vajadzīgs ir miers.
Tik cimdiem
Drīksti viņai pieskarties,
Daudz tādu cilvēku-
Kā lepnais rozes zieds.
(22.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
