|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvie ziedi | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mums katram savs zieds-man mīļas ir gerberas.
Ik zieds ir dzīvs.
Kad ziedu mājās nes,
Pirms ieliec vāzē,
Piedošanu lūdz.
Jo-sēklai, tai,
Ko Zemes mātei dod,
Ir dzīvotgriba,
Nogriežot to zodz.
Ik zieds-ko jūt,
Ik ziedam-raksturs savs.
Lūk!Vāzē tavā-
Ziedu princese.
Tik cēli tā
Uz augšu galvu tur!
Pat lapas nelaiž klāt.
Tik cēla tā!
Cik kronis daiļš!
Cik ziedlapiņu daudz!
Par GERBERU
Šo princesi zin saukt.
Tā skaista tik
Uz īsu brīdi mums,
Jo vāzē tai būs
Nervu sabrukums.
No zāles, skat,
Tur vijolītes redz.
To tumšās acis
Smaida pasaulei.
Par viņām priecājies,
Bet nenoplūc,
Tās savu smaidu
Dāvā man un Jums.
Dur roze tev,
Kad viņai pieduries,
Jo ziedu karalienei,
Vajadzīgs ir miers.
Tik cimdiem
Drīksti viņai pieskarties,
Daudz tādu cilvēku-
Kā lepnais rozes zieds. (22.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1474
Kopā:6415784
|
|
|
|