|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Drūmās ielās mūsu skumjas | Autors - kaiminjiene
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ielu bruģis un veco ēku sienas
Uzsūc manu vientulību un skumjas.
Drūmas kļūst ielas, pa kurām es eju,
Un visur esi tu, mans mīļais, ar svešinieka seju.
Varbūt tu kādreiz arī pa šīm ielām iesi
Ar meiteni pie rokas un gardi smiesi.
Bet varbūt tu būsi viens un sajutīsi skumjas -
Manas skumjas no ielām un ēku sienām.
Varbūt tās jau būs tavas...
Tavas skumjas, kas ar manām satiksies.
Drūmās ielās mūsu skumjas...
Tās par mums tikai pasmiesies.
(28.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
