|
|
|
|
|
|
|
| | Naktī | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es stāvu šeit paceltu galvu,
Man liekas, ka nokļūstu sapnī,
Jo debess man dāvina balvu,
Šo skaisto un zvaigžņoto nakti.
Kā putns melns, izpletis spārnus,
Tā nakts ir, kas nomaina dienu,
Tai mēness un zvaigznes zem spārniem
Ar gaismu sveic tumsā ik vienu.
Ja pamani zvaigznīti kādu,
No debesīm plaukstā tev krītam,
Tad piespied to cieši sev klātu
Un neļauj tai nozust līdz rītam.
Ne vienmēr mums uzsmaida laime,
Ka ieraugam zvaigznīti krītam,
Nav jānoskumst-nākošā naktī,
To varēsim meklēt līdz rītam. (01.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2034
Kopā:6422807
|
|
|
|