|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apgrieziens. | | Ievietojis: The Same Death |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūs, ļaunie, mēdzu dēvēt arī par auniem, paldies, ka acis man vaļā sienat, līdz ar mani, uz gaišaku dienu, pa purvu brienat. Pa manā dzīslām rit melnas, netīras un rūgtas.. Kas? Es nezinu, bet jūtu tās. Noņemat man tās rozā brilles. Tās ir kā inde, salda, bet pamazām mani nobeidz. Nē, tās laikam tomēr ir kā mīlas pilna, skaista dzīve.
(05.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1213
Kopā:7220488
|
| |
| |
|
Autori
