|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apgrieziens. | | Ievietojis: The Same Death |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūs, ļaunie, mēdzu dēvēt arī par auniem, paldies, ka acis man vaļā sienat, līdz ar mani, uz gaišaku dienu, pa purvu brienat. Pa manā dzīslām rit melnas, netīras un rūgtas.. Kas? Es nezinu, bet jūtu tās. Noņemat man tās rozā brilles. Tās ir kā inde, salda, bet pamazām mani nobeidz. Nē, tās laikam tomēr ir kā mīlas pilna, skaista dzīve.
(05.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1504
Kopā:7371863
|
| |
| |
|
Autori
