|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Esi mana pelīte | Autors - Aija Celma
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Romantikas nekad nav par daudz šajā skarbajā laikmetā !Kaut arī esot jau kopā, gribētos biežāk justies kā pirmajā randiņā un dzirdēt vairāk mīļuma, mīļuma arī no tiem cilvēkiem ar ko iznāk ikdienā satikties,aizmirstot apkārtējās problēmas,kas tā sagandē mūsu noskaņojumus.
Esi mana pelīte,
Es tavs runčuks būšu,
Solu-tevi mīlēšu
Visu savu mūžu,
Vakaros zem loga tev
Veltīšu es dziesmas,
Citus kavalierus tad,
Uzduršu uz iesma.
Nesēdi pie loga tu,
Nāc pie manis ārā.
Pasniedz savu rociņu-
Mēness ceļu rāda.
Ezermalā sēdēsim
Plūkšu ūdensrozes,
Krītam zvaigzni gaidīsim,
Vēloties mums laimes.
(13.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
