|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uguns dīvainā atspīdumā. | Autors - Ieva Stolere
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad iededz sveci tumšu,
saprotu,
ka bez tevis skumšu.
Tomēr,
kad nākamo dedzu,
es tevi atspīdumā redzu.
Vēlāk ar roku seju sedzu,
tu zini,
es tā darīt mēdzu.
nevēlos,
lai redzi tu mani,
ja vienīgi pa sapni...
Tavi pieskārieni svilina,
kā pati uguns.
Tavi vārdi mani vilina,
kā uguns dīvainā atspīdumā.
(13.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1351
Kopā:7564089
|
| |
| |
|
Autori
