|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomas par Dzīvi un dzīvības eksistenci. | | Ievietojis: Espanola |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nezinu, kā to izteikt vārdos, taču es ļoti bieži aizdomājos par to, kādēļ mēs vispār pastāvam?! Mēs tik bieži esam aizņemti ar blakus lietām, attiecībām, problēmām, emocijām, ka pašsaprotamo neievērojam. Kāpēc ,gan, vai ne? Tā taču dzīvot ir vieglāk! Taisnība. Labāk tā, cik tad var to mūžu īsināt?
Iespējams, to izskaidro vienatne un neliela ikdienas vienveidība, jo tiklīdz ir kāda izmaiņa, diena liekas īpašāka. Taču vienatnē un arī citās reizēs paliek pāri laiks atmiņām un domām. Ar domām vajag uzmanīties, dažreiz tās var kļūt par lielāko ienaidnieku varbūt arī glābēju, jo pateicoties tām bieži vien no kaut kā atteicamies vai otrādi. Ne vienmēr attiecībās ar cilvēku varam nonākt pie tādiem secinājumiem, pie kādiem nonākam vienatnē aizdomājoties. Šad tad, sanāk no mušas izpūst ziloni, citreiz saskatīt ko īpašu tajā, kam bieži vien paejam garām.
Daudzas situācijas liek nodomāt,ka cilvēkam jau no dzimšanas ir ierakstīts liktenis,lai ko tu darītu, agri vai vēlu pa jebkuru ceļu, tu nonāksi gala punktā (tur,kur tev jānonāk).Par to vēl zinātnieki strīdās. :D Bet patiesībā viena, vienīga lieta no kuras nevaram izbēgt- tas ir laiks. Tas iet un neskatās uz mums, tam vienalga vai patīk mums tas vai nē, mums tam vienkārši jāseko.
Tāpat vienmēr un visur ir ieguvumi un zaudējumi, saucamie + un -. Tā ir. Taču dažreiz cilvēki kaut ko noliedz un citreiz atkal uzsver, bet kas mēs tādi esam,lai būtu tik pārliecināti? Ja mēs pat nezinām , kāpēc atrodamies uz šīs planētas – Zeme? Kā mēs varam apgalvot, ja īstenībā lielākā daļa apgalvojumu darbojas uz mūsu pašu fantāzijas un pieņēmumiem. Kāds gudrinieks izdomāja ģeometriju, viņa dēļ mums tā jāmācās, pēc tām pašām teorēmām, bet pateicoties tām pastāv arhitektūra u.t.t.
Kā mūsu prāts un ķermenis var būt tik unikāls, ka spēj uzņemt un apstrādāt tik daudz informācijas un ka vārdi izskan no mutes ātrāk nekā pati doma? Kā mēs visu spējam tik labi atcerēties? Kā tam visam pietiek vietas? :D Īsāk sakot dzīve ir tik apbrīnojama, ka katram no mums nepietiks ar vienu dzīvi, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. Un kas teica ka tikai viena katram pienākas? Kā tad īsti ir mēs uzzināsim katrs individuāli.
Ir vēl tik daudz lietas, kuras varētu pieminēt, bet tā vietā novērtēsim to ka šeit esam, biežāk pasmaidīsim viens otram un paskatīsimies uz skaisto dabu ,kas mums visapkārt pasaulē mīt.
(15.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1280
Kopā:6123514
|
| |
| |
|
Autori
