|
|
 |
|
|
|
|
| | Mana Latvija | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es eju turp, kurp acis rāda, kājas nes.
Tik daudz ko neesmu vēl ieraudzījis es.
Man jāredz mūsu dzimtā, mūsu zemīte.
Nav skaistākas uz visas lielās pasaules.
Zem kājām paugurus un līdzenumus klāj,
Tur egles zars no Gaiziņa man pretī māj,
Vēl jāpavada ceļā visas tērcītes,
Līdz nokļuvušas tās pie plašās upītes.
Tik daudz pie mums ir upju, ezeru tik daudz.
Tik atver acis platāk, tev to baudīt ļauts.
Ja kājām iesi, daudz vēl pamanīsi tu,
Ja mīli savu ZEMI, savu LATVIJU. (16.09.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|