|
|
|
|
|
|
|
| | Saldā dzīve | Autors - Kasparszz
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kāpēc es vēl joprojām nespēju samierināties,
Kāpēc man lemts būt vienam??
Neviens nespēj man atbildēt..
Dažādi vārdi,stāsti,
Aizvien biežāk aizskar manas sirds stīgas,
Kas žēli spēlē man ausīs,kad atceros tevi..
Vai es vēl joprojām kaut ko jūtu?
_jūtu,ka sirds vietā ir sasisti stikli,
Kas dur no visām pusēm..
Jūtu,ka bezpalīdzīgi noasiņoju.. (29.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|