|
|
|
|
|
|
|
| | Viņa stāstīja | Ievietojis: Stiflers | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es gribu lai mani sadzird.
Viņa stāstīja par laimes pilniem brīžiem un turpināja ēst ābolu. Viņa stāstīja par dzērveņu uzpūteni un melleņu sapni. Mēs gājām tajā brīdī, kaut kur. Viņa gāja kā pavasaris – tik graciozi caur lapu virpuli un viņa runāja kā jūnijs – ar tik siltu vārdu skaņu.
Viņa izskatījās kā pelēka būtne pelēkā dienā ar iedvesmas pilnu elpu. Ar rasu matos. Ar dažādu krāsu kedu aukliņām, lai es no tāluma pazītu viņu ejam. Ar zelta bantīti matos, kas ar vieglu roku kustību tikusi ielipināta no rīta stāvot pie spoguļa.
Piecpadsmit minūtes, tik ilgi mēs ejam vai tik neilgi?
Viņa stāstīja par salauztām sirdīm, negaršīgo zirņu biezputru un kaimiņu sētas dzērāju. Mēs gājām jau atpakaļ. Viņa tēloja kā vasara – smeldzējoši mokoši un klausījās, tik pat reti, cik es runāju. Viņa vēl joprojām izskatījās tāpat. Ar tik spožām un lielām acīm lūkojoties manī. Ar krāsotiem roku nagiem, kurus viņa tik kautrīgi slēpj aiz manis. Ar pleca somu, kurā stāv viņai laimes āboli. (01.10.2008) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|