|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīvot | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (13) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
( Šis dzejolis kā daudzi citi, ko rakstīju, rakstu un rakstīšu, veltīts tautas gara atmodas piemiņai, Baltijas ceļa ideāliem un 1991. gada barikāžu ugunskura atspulgam maza bērna acīs. )
Vai pazīsti krītošas lapas,
kas vientuļas renstelē krīt ?
Tie vārdi, kas vakar vēl tapa,
bet nebūs ne šodien ne rīt.
Tik skumji ir lūkoties sejās,
ko nāvei un laikmetam šķirt,
kad pašam vairs neatliek laika
ne dzīvot ne patiesi mirt.
Un tomēr tu izvēlies dzīvot,
kaut bailes te žūžo te kauc,
starp karogu tūkstošiem plīvot,
un tici, tas tiešām ir daudz. (09.10.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2449
Kopā:6414214
|
|
|
|