|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skaiti atpakaļ. | | Ievietojis: make-mistake |
Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
3..2..1.. vēl viens mātes kliedziens un tad es sapratīšu, ka viņa ir ienākusi manā istabā. Mamma paraudzījās uz mani ar savām sarkanajām, nogurušajām acīm un saprata, ka es uz viņu raugos tieši tādām pašām. Mani fascinē, kāpēc viņa vēl joprojām nav likusi man sakārtot savu istabu. Pēdējā laikā viņa man pat neko nepavēl. Dīvaini. Mazliet skumji. Agrāk viss bija labāk un skaistāk, un jaukāk. Heh, es vēl atceros to reizi, kad viņa man nopirka burvīgas rozā čībiņas, mēs staigājām gar veikala stendiem un skatlogiem un mamma no sava budžeta bija atļāvusies man nopirkt arī kaut ko jaunu, nevis tikai lietotu. Nu jau es esmu paaugusies, vismaz prātā, un saprotu, ka man vairs nevajag jaunas drēbītes, mantiņas, visādas lietiņas ar mīkstinājuma zīmītēm, man vajag siltumu. Mātes siltumu. Ārprāts, pat neticēju, ka to kādreiz tā nosaukšu. Es savos sešpadsmit gados nelūdzu neko vairāk kā uzmanību.
17 reizes es situ savu roku pret auksto radiatoru un atskārtu, ka es tomēr jūtu sāpes. Man jau sāka likties, ka es tās tikai saožu un dzirdu, bet tās nekad neko nenodara man fiziski. Panikā sāku rakāties pa lādēm, meklējot šņabi, ko uzliet uz brūces, bet atradu cigareti. Atceros, ka paspēju reiz to noslēpt, pirms māte bija man likusi nopīpēt visu paciņu. Sāku apsvērt, kas man ir svarīgāks. Sāpes vai atvieglojums. Izgāju uzpīpēt. Sapratu, ka esmu neglābjami atkarīga no cigaretēm un pildspalvas. Sāku dziedāt. Tas laikam dēļ spēka izsīkuma, bet mana balss skan kā vīrieša un suņa krustojums. Kaut gan vīrietis ar suni nav nekas slikts. Tieši patlaban, stāvu un vēroju vienu vidēja lieluma rotveileru, kurš izvedis pastaigāties savu saimnieku. Es apgāžu šo pieņēmumu, ka suns ir līdzīgs savam saimniekam. Tā nebūt nav. Vai nu vīrietis ir izvedis pastaigā savas kaimiņienes suni, vai arī atradis nepareizu veidu, kā aizstāt draugus.
Ieeju atpakaļ istabā un secinu, ka kāds ir iedomājies par nepieciešamu mani satikt, jo tikko manā istabā ieripoja asfalta gabaliņš. Man ir slinkums aiziet paskatīties, bet es to daru. Vai tad man ir kas labāks ko darīt? Pārliecos pāri balkona margām un tajā brīdī tiek mests vēl viens nezināmas izcelsmes objekts un trāpa man pa galvu.
Attapos savā istabā un apjēdzu, ka mana piere izskatās, pēc Gaujas senlejas. Bet es pat nezinu kāda tā ir un kur atrodas. Tāpēc nolemju, ka man piere izskatās kā sēnes pēc lietus. Man riebjas sēnes.
Pie velna, kur palika tas, kurš man iemeta ar to bomi? Skrienu laukā, pārliecos pār balkona malu, bet tur neviena nav. Kā es agrāk neiedomājos? Vajadzēja jau pirms tam pašai skriet ar galvu pret durvju kliņķi, tad vismaz nebūtu jādomā kurš to izdarījis.
Ai, kā patīk visiem par mani ņirgāties!
(09.10.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1650
Kopā:6100771
|
| |
| |
|
Autori
