|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nadīne | Autors - Dizzyja
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa rokas maigi glāstīja sapuvušās Nadīnes satrūdējušo ķermeni. Viņam patika meitenes dzīvīgā smarža un patiesi koptais augums, kurš bija apvilkts ar zīda rītasvārkiem, ko gadi nebija saudzējuši spriežot pēc laika izkostajiem caurumiem un pelējuma smārda. Nadīne bija īsts atradums - īsts izrakts dārgakmenis. Tik tīra, tik nevainīga.
Sieviete, vai kas nu palicis pāri no viņas, vēl joprojām gulēja nekustīgi.Viņam jau apnika gaidīt, līdz ķermenis piecelsies. Vīrietis atradās viņai blakus gan dienu, gan nakti, bet sievietes mirstīgās atliekas pat pirkstiņu nepakustināja.
- Nadīne, celies jel mīļotā. - Viņš lūdzās ar asarām acīs, taču viņas tukšās acis nepauda nekādas emocijas.
- Nedīne, cik ilgi vēl tu mani mocīsi? Es nevēlējos tevi nogalināt, bet tā sanāca. Pietiks gulēt, celies taču, mīļā. Sastingušais rumpis neizdvesa ne skaņas, ne mazākās kustības. Bija par vēlu nožēlot!
Kārtējo nakti, kad vīrietis, piespiedis vaigu pie Nadīnes krūtīm, ciešā miegā gulēja, viņa neapzinātās sāpju asaras plūda pa mirušo ķermeni. Satrūdējusī miesa uzsūca viņa asaru pilienus, vienu pēc otra un epitēlijaudi lēnām atjaunojās. Rumpja āda gliemeža gaitā atguva krāsu un smaržu tas bija spējīgs staigāt. Viņas vājās kājas atguva spēku, skaistā seja atkal bija saskatāma, taču tukšās acis palika tukšas, bez mīlestības vai sāpju pēdām. Viņas sirds,jūtas un siltums bija miris, taču viņas ķermenis bija gatavs atriebībai. Nadīnei bija nospļauties, ka mīļotais šo kļudu nožēlo! Viņa alka atriebības.......
Nadīne vēroja savu mīļoto miegā.Viņš izskatījās tik nevainīgs, tik šķīsts, taču viņa zināja - aimigušajā skaistulī slēpjas ļaunums. Viņa dvēsele bija netītra un uz sirdsapziņas trīcēja slepkavība.
Sievietes kaulainā roka atvēzēja izkapti, viņa smagi ieelpoja pa galvas kausa caurumiem, jo deguna viņai nebija, to bija aiznesis laiks, taču apstājās. Viņas mīļotais atvēra acis, un ar dūrēm tās berzēja, kā neticēdams tam ko redz.
- Mīļā Nadīne, tu esi atgriezusies pie manis! - Vīrieša acis klājās asarām. Nadīne nespēja viņam nodarīt pāri un nosviedusi izkapti pie savām kājām, viņas satrūdējušais ķermenis ieskāva vīrieti.
Vienu mirkli viss šķita pagalam skaisti, taču vīrietis atrāvies no Nadīnes skavām uzlūkoja to, kas bija atmodies. Viņa nebija sieviete, viņa nebija pat cilvēks, tāpēc ilgi nedomādams, puisis paķera izkapti un nopļāva satrūdējušo Nadīni, līdz viņa pārvērtās pīšļos. Kāpjošās asaras aizmigloja viņam acis, sāpe smeldza sirdī, viņš jau atkal bija nobeidzis savu sievieti, tikai šoreiz bija izbeidzis Nadīnes ciešanas.
Nadīne noskurinājās no drūmajām atmiņām un pasūtīja vēl vienu glāzīti šņabja. Viņa sēdēja pagalam nolaistā dzertuvē, kur sūca lētu degvīnu un flirtēja ar bārmeni. Viņas vēders līda ārā no satrūdējušās rītakleitas, kas kādreiz mirdzēja un apsedza viņas kalsno augumu. Kādreiz viņa bija tik skaista,tik ļoti skaista.... Bet tagad? Viducis bija tā satrūdējis, ka tas bija mazliet atplīsis un ārā spraucās satrūdējušas zarnas, kas vairāk atgādināja savilkušos striķus.
Viņa bija skaista savā grācijā un gudra savā flirta prasmē. Bārmenis, pienākot tuvāj Nadīnei, rauca seju un turēja degunu, bet par spīti tam sieviete juta, ka bārmenim šķiet pievilcīga. Viņa zināja, lai kā arī izskatītos, viņas seksualitāte pievilinās jebkuru un padarīs par savu vergu gan gultā, gan starp viņas iepuvušajām, tārpu sagrauztajām kājām....
Nadīne pavilka brunci augstāk, tā lai atsegtos viņas īpašie stilbi, kas vietām bija noklāti ar tārpiem un to oliņām, taču tāie nebija zaudējušas savu seksīgo formu un mušas tos turēja cieņā.
Viņa juta vīriešu skatienus uz savas satrūdējušās miesas. Kāds vīrietis, kas sēdēja viņai blakus, ar īpaši nepiedienīgu skatienu nopētija mirušo Nadīnes ķermeni. Viņam tas patika. Viņš bija rūdīts nekrofīlis un jauni piedzīvojumi šķita pagalam interesanti.
Vīrietis aicinoši sauca Nadīni ārā un galanti pasniedza tai roku, lai pavadītu nogribējušos Nadīni uz saviem apartamnentiem. Viņam patika sajust Nadīnes jauki iepuvušo ādu, un viņš juta viņas kaulainos pirkstus, ieduramies viņa delnā - Viņa bija īsts atradums.
Vīrietis bijas īsa auguma, lielu alusvēderu, neskuvies, taču par spīti visam Nadīne vēlējas ar viņu kniebties.
Viņš ieveda sievišķi lētā bordelī un pasūtija nummuru uz nakti. Viņi uzlāčoja pa kāpnēm līdz sasniedza savu istabu. Vīrietis atslēdza durvis un ielaida Nadīni pa priekšu, vērodams viņas pēcpusi, vai pareizāk sakot - kas no tās bija palicis pāri.
Nadīne nostājās pie vecas, ar netītru zīda pārsegu pārvilktas gultas. Gaisā virmoja sapuvuša ķermeņa un sviedru smarža. Nadīne jutās īpaši seksīgi, jo vīrietis lūkojās uz viņas ieplakušajām krūtīm, kas spraucās ārā no kožu sabeigtās kleitas.
Smirdošā vīreļa domas virmoja ap vienu un to pašu personu - Ndīni un viņas sapuvušo augumu, kuru viņš vēlējās aptaustīt un saspiest savās rokās.
Viņš sasprindzināja pieres muskuļus un viņam saspringa arī visi citi muskuļi, jo Nadīne sāka vilkt nost zeķubikses, kas bija seksīgi sairušas. Viņa bija īsta aizkapa skaistule.
Vecim sāka rasties neķītras fantāzijas kā piebāzt un piestūķēt Nadīni. Viņš bija īsts izvirtulis, taču Nadīnei tādi patika. Seksualitāte no kaulainās spiedās ārā kā kartupeļu un gurķu cenas. Viņa bija gatava kļūt par šī vīreļa mīlas verdzeni.
Resnais pienāca pie Nadīnes un plēsa viņas jau tā saplēsto kleitu un kaulainā aizvērtu acis no baudas, ja viņai būtu plakstiņi.
Viņi sāka skūpstīties,lai gan Nadīnes lūpas bija gandrīz nesataustāmas, sapuvušas ādas strēmeles un mēle, vāja čūska, kas virpuļoja pa vīreļa muti arvien kaislāk un kaislāk glāstīja vīreļa mutes dobumu. Vīrelis sāka spaidīt Nadīnes iepuvušos ķirbīšus un tie sadrupa viņa rokās. Viņas miesa sāka sairt no vīreļa spēcīgajiem grūdieniem, viņas kauli atdalījās no viņa spēka izpausmēm un kad vīrelis bija beidzis, Nadīne, palika uz gultas sairusi un izārdīta.
Mazais resnis palūkojās uz mirušo ķemeni un izteica visļielāko atzinībum, kādu jebkad teicis sievietei:
- Tu esi seksīgs mironis uz šīs nāvoņu pasaules, būtu vērts tevi izrakt, ja tu nebūtu pati atnākusi . - Vīrelis pasmaidīja un atstāja Nadīni istabiņā, lai viņa izguļas un vairo skaistumu.
Nadīne pamodās no rīta. Saule jau bija augstu pie debesīm un iespīdēja vecā bordeļa nopelējušajos logos. Nadīne atmodās un sāka meklēt savu augumu, tas bija izdalīts pa detaļām uz gultas.
Par spīti savam nogurumam, Nadīne salīmēja sevi ar superlīmi, taču vienas detaļas trūka, viņas stilbs. Nadīne jutās apzagta, viņa kliboja pa drūmo bordeli un meklēja savu zudušo ekstremitāti, līdz acīm pavērās vardarbīgs skats - kads kucēns, ielīdis gaiteņa stūrī, gardi košļāja beigtās Nadīnes nabaga, nabaga locekli. Pamanījis pašu nelabo, suns atstāja aiz sevis peļīti un aizmetās pa gaiteni, kā mironi ieraudzījis. Varbūt viņu atbaidīja Nadīnes dzīvīgā smarža, vai viņas jaunavīgi sapuvušais izskats, to mēs nekad neuzzināsim, jo ziniet ko , suņi nemāk runāt.
Tā nu Nadīne atguva sevi un metās prom no bordeļa ar kāju pār plecu - superlīme bija beigusies.
(14.10.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2350
Kopā:6420607
|
| |
| |
|
Autori
