|
|
|
|
|
|
|
| | Melodija, kas atpakaļ sauc | | Ievietojis: Ivetta | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā mēness iespīd logā,
Tā melodija sirdi skar,
Kas par atmiņām
Trauslām, sāpīgām,
Patiesi skaistām
Savu melodiju spēlē.
Pirmā takts
Un palieku tik vāja,
Ka sirds straujāk
Savus soļus min
Un prāts...
tik neprātīgs...
Tas, kā vējš,
Apskauj mani visu
Un katru manu
dzīvo šūnu
Piepilda ar neprātīgu,
svaigu dvašu.
Es jūku prātā
No melodijas saldās,
Pilnās, gaisīgās,
Elpu aizraujošās... (23.10.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1128
Kopā:6138992
|
|
|
|