|
|
|
|
|
|
|
| | Par likteni | Autors - Vilnis
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sievieti satiku,diezgan jau pasen.
Jutu,kā Laimīte dvēseles sasien.
Dvēseles,apreibstot,paliek par žūpām.
Vārdi tik smagi man vēlās pār lūpām-
Lūdzos es Laimītei:Pretindi iedod!
Sienu uz mūžu!Tu saslimis?Piedod! (09.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1308
Kopā:6132185
|
|
|
|