|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nav virsraksta | Ievietojis: Mikijs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens lapu lietus līst
Neizzinātājā sapņu zemē manā.
Aukstas ledus asaras plīst
Sirdī kvēlojošajā tavā.
Tavs pieskāriens tik auksts un prasts
Man bail, ka domās neesi vairs te…
Apziņā man solis tuvs…
… Un krasts…
Un plašums nebeidzams man ir rasts…
Caur rudens kapu lietu
Visums tāls un neapzināts.
Manī uzmācīgs domu bišu spiets
Radis patvērumu kā gars…
…Neaicināts…
(16.11.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:20)Jaņčuk, piedod manu sarkasmu. Es negribēju tā hi hi Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:14)Bez smecera, jaunais cilvēks . Lai jau brauc no Latvijas, savādāk brūnās arī paliek mazāk, vairāk gaļas pašiem būs. Visi mēs esam izglītoti, bet vai tad to kādam vajag. Latvija ir bēdu ieleja....Sensid (viesis) (01.01.2020, 19:51)Ljunbernjaaks, raksti vēstules uz klosteri, atradīsi :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
