|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nav virsraksta | Ievietojis: Mikijs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens lapu lietus līst
Neizzinātājā sapņu zemē manā.
Aukstas ledus asaras plīst
Sirdī kvēlojošajā tavā.
Tavs pieskāriens tik auksts un prasts
Man bail, ka domās neesi vairs te…
Apziņā man solis tuvs…
… Un krasts…
Un plašums nebeidzams man ir rasts…
Caur rudens kapu lietu
Visums tāls un neapzināts.
Manī uzmācīgs domu bišu spiets
Radis patvērumu kā gars…
…Neaicināts…
(16.11.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (19.02.2020, 20:35)Nu, vai te ir kas jauns?bez smecera + (viesis) (15.02.2020, 19:06)Izveidots jauns dzejas blogs tautai: laikazvans.lv Pagaidām patukšs, gaidu domu biedrus un viņu gara darbus.Paula1111 (viesis) (15.02.2020, 18:37)Bez smecera, paldies liels par e-pasta adresi, uzrakstīju! Veiksmi Jums ar bliga izveidi! Būšu priecīga palasīt! :)
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
