|
|
|
|
|
|
|
| | Sirds valodā. | Autors - Kaiva Anna
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es tikai tagad sapratu,
Uz kā balstīts bij’ viss.
Un nez vai kāds cits Tevi tik naivi un kaismīgi mīlētu..
Jo es vēl pēdējās dienās tik’ līdzoties, visu,kas man ir, Tev atdotu.
Un nez vai (!) Tu kaut reizi mani novērtēji.
Kur nu vēl tik dāsni,lai par mani domātu.
Kaut tēlojot pajautājis būtu,
Kā turos, kas notiek, ko jūtu..
Bet Tu stāsti, cik labi Tev iet,
Kopš atstāji mani vienu.
Un lai cik ļoti man gribas just par to prieku,man sāp.
Sāp no visas sirds,ka šī pasale atstāja to,ko jūtu,vēl dzīvu.
Jo tam vajadzēja zust.
Līdz ar rītu.
Otru pusi.
Smaidu.
Un prieku,ko juti, satiekot, sajūtot, noskūpstot.. mani. (18.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2056
Kopā:6328837
|
|
|
|