|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par uzticību | | Ievietojis: Didakts |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es lūdzu par tevi Dievu,
Es skumstu,es dusmās vāros.
Tā vietā,lai būtu ar mani,
Tu atrodies pilsētas bāros.
Tu saki:"Man divas dzīves".
Un to tu saki bez jokiem.
Man pretojas tava daba,
Un liek tev tikties ar spokiem.
Tu saki:"Nav lemts mani iegūt".
Nav lemts tavu dabu man pazīt.
Bet Dieviņš man liek tevi mīlēt,
Es darīšu to,dritvainazīt!
(19.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
