|
|
 |
|
|
|
|
| | Baudīt nektāru | | Ievietojis: Kristofs 200 | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Noklāt zvaigznes Tev pie kājām
rīta rasā spodrinātas
un baudīt,
kā kalnu avotu tveicē,
Tavus retos smaidus.
Austošās dienas
miglas netveramais tuvums,
debesu krāsu mozaīka,
strautu satekas,
gan nezināms,
gan mīļs.
Viss, kā Tavs retais tuvums.
Noklāt zvaigznes,
dāvāt anemoņu pušķus
un
nedomāt neko.
Jo krāsu paletēs
trūkst sajūtu
Tevis attēlošanai,
Tik ļauties
un baudīt
dāvātā
mirkļa
nektāru. (19.11.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1581
Kopā:6871062
|
|
|
|