|
|
|
|
|
|
|
| | Vientulība | Autors - Jānis Dailis
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zolitūde, Zolitūde
Cēlās vientulības krasts
Tuvos, tālos maldu ceļos
Tev tur mani neatrast.
Amarillis tavā logā
Vēlā rudens saulē plaukst,
Divas debesis uz augšu
Viņu sauc!
Vai vēl ziedēs citu gadu
Tas tāpat, kā šoruden?
Sniegpulksteņu sniegputeņi
Viņu dzen!
Vientulība, vientulība,
Balto bērzu cēlumā.
Tava spīta nemirstība
Atkal mani uzrunā.
Klusē zvani, klusē zvani,
Bet no tumsas citi skan...
Dīgs un atkausēs reiz mani
Jauni sniegpulksteņi, gan! (20.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1013
Kopā:6157595
|
|
|
|